Kopš sievas Trūdijas slepkavības bijušais izmeklētājs Adrians Monks uzvedas arvien dīvaināk. Viņam piemīt dažādas fobijas - neizskaidrojamas bailes no parazītiem, adatām, piena, nāves, čūskām, sēnēm, augstuma, pūļa un liftiem... Monka dzīvi un karjeru aptumšo nemitīgi kreņķi, šaubas un aizdomas par it visu, kas notiek apkārt. Tāpēc, neskatoties uz lielisko redzes atmiņu un apbrīnojamo spēju atrisināt noziegumu mīklas, Sanfrancisko Policijas pārvaldes priekšnieks detektīvu aizsūtījis slimības atvaļinājumā. Cerot, ka leitnants Stotlmeijers ļaus viņam atgriezties darbā, Monks strādā kā neatkarīgais detektīvs un konsultants. Izskatīgā un apsviedīgā Šārona Fleminga ir viņa palīdze, draudzene un medmāsa vienā personā. Bijušais priekšnieks Stotlmeijers par Monku ir stāvā sajūsmā, taču viņu kaitina detektīva ekscentriskie gājieni. Turklāt leitnants nav īsti drošs, ka piešķirt ieroča nēsāšanas atļauju psiholoģiski nelīdzsvarotajam Monkam būtu prāta darbs. Arī Stotlmeijera vietnieks, leitnants Dišers, šaubās par Monka saprātu, taču nespēj pretoties arvien pieaugošajām simpātijām pret "defektīvo detektīvu," kā viņi Monku iesaukuši. Monks ir jautra un mazliet mistiska detektīvkomēdija. Galvenais varonis Adrians Monks garantē tikpat labu izklaidi Erkils Puaro un Mis Mārpla. Noziegumu mīklas viņš atrisina viens un divi, turklāt ir ļoti aizraujoši vērot arī detektīva dīvainībām piesātināto privāto dzīvi. Monkam svarīgs šķiet ikviens sīkums, un viņš ļoti respektē lietu kārtību, kurai daudzi ikdienā nepievērš ne mazāko uzmanību.